Igaunijas bruņotie spēki kopā ar NATO sabiedrotajiem militāro mācību laikā. Foto no arhīva

The Washington Post: pie Krievijas un Baltijas robežām rit gatavošanās karam

329
(atjaunots 09:24 06.07.2016)
NATO vēlas aizsargāt Baltijas valstis, visvieglāk ievainojamos alianses locekļus, un sūta uz Latviju, Lietuvu un Igauniju arvien jaunus spēkus, savukārt otrpus robežas Krievija veido jaunas divīzijas, lai pasargātos no NATO militārajiem draudiem.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Divu gadu laikā, kas pagājuši kopš Krimas iekļaušanas Krievijas sastāvā, trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija – ir uzņēmušās nesamērīgi lielu lomu Krievijas un Rietumu konfrontācijā, raksta The Washington Post.

Krievijas valdība sāka paplašināt militāro klātbūtni pie robežām ar bijušajām padomju republikām, bet sabiedrotās rietumvalstis, satraucoties par reģiona drošību, pārpludināja to ar karavīriem, tankiem un kara lidmašīnām. Pēc NATO samita Varšavā Baltijas valstīs un Polijā tiks dislocēti vēl četri bataljoni.

Maskava izvērtēs NATO darbības pirms Iskanderu izvietošanas
Пресс-служба Минобороны РФ

Pēc referenduma, kurā Lielbritānija nolēma izstāties no ES, NATO loma – saikne starp Eiropas valstīm – kļuva vēl nozīmīgāka, ņemot vērā to, ka Lielbritānija nolēma pamest savienību brīdī, kad Krievijas un Rietumu konfrontācija rit pašā karstumā.

Ik dienas debesīs virs Baltijas jūras tiekas rietumvalstu un Krievijas lidmašīnas. Šī gada aprīlī Krievijas Su-24 pietuvojās ASV eskadras kuģim  Donald Cook, kam sekoja nervoza NATO reakcija. Jebkāds uzbrukums Baltijas valstīm apdraudēs Rietumus lielākā mērā nekā Krievijas un Ukrainas konflikts, jo 2004. gadā Igaunija, Latvija un Lietuva iestājās NATO, un alianse uzņēmās saistības aizsargāt šīs valstis.

Rietumu līderi izvairās no runām par jaunu auksto karu, taču gan krievu, gan rietumvalstu politiķi liek manīt, ka puses necer uz ātru konfrontācijas izbeigšanos. ASV bruņoto spēku Eiropā jaunais komandieris Kērtiss Skaparoti šopavasar paziņoja, ka alianse ir gatava tepat un uz vietas cīnīties ar Krieviju, savukārt ASV prezidents Baraks Obama četrkārt palielināja ASV budžetā iekļautos izdevumus militārajām vajadzībām Eiropā – tagad tie sastāda 3,4 miljardus dolāru.

Galvenais uzbrukuma helikopters McDonnell Douglas AH-64 Apache
© Sputnik / Сергей Степанов

Krievijas Aizsardzības ministrija veido divas jaunas divīcijas Rietumu kara apgabalā, pie robežām ar Baltijas valstīm un Poliju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija ir spiesta spert šos soļus, atbildot uz NATO augošo agresīvo retoriku.

Baltijas valstis, kas varmācīgi bija iekļautas PSRS sastāvā 1940. gadā un panāca neatkarību tikai 1991. gadā, bīstas, ka Kremlis tās varētu uzskatīt par kārdinošu mērķi. Ja notiks uzbrukums Baltijas valstīm, un NATO neatbildēs, tas nozīmēs alianses beigas, kas neapšaubāmi iepriecinās prezidentu Putinu, kurš NATO uzskata par vienu no Krievijas stratēģiskajiem apdraudējumiem.

NATO cenšas panākt, lai militārā klātbūtne Baltijā neizskatītos kā draudi Krievijai. Alianses līderi informē, ka 2,5 tūkstoši NATO karavīru nevar nopietni apdraudēt daudz lielākos Krievijas spēkus otrpus robežai.

Nesenā analīze, ko veica pētījumu centrs Rand Corporation, norāda, ka Krievija ir spējīga ieņemt Baltijas valstis 60 stundu laikā. Analīzes autori ieteica daudz lielākā mērā paplašināt NATO klātbūtni Baltijā, lai mainītu spēku attiecību – viņi ieteica šajā reģionā dislocēt septiņas brigādes, vairāk nekā 30 tūkstošus karavīru.

Kopš Krimas krīzes laikiem NATO organizē mācības Baltijas valstīs. Nesen Viru – nelielā pilsētiņā Igaunijā 25 km attālumā no Krievijas robežas notika ielu cīņu mācības. Starptautiskie spēki izlauza ceļu no pilsētas apkaimes līdz centram, ieņēma arhīvu, pamestu fabriku un degvielas uzpilses staciju. Datoru remonta darbnīcas un skaistumkopšanas salona apmeklētāji, kuru acu priekšā sākās kauja, sekoja tai ar interesi un zināmu skepsi.

Pašlai Krievijas un Igaunijas robežu veido zemē ierakti oranžzaļi stabi. Nožogojums starp tiem tiks izvilkts tikai nākamgad, un nekādu iespējamo iebrukumu tas neapturēs. Taču runas par draudiem no Krievijas puses un pastāvīgās mācības vietējos iedzīvotājus tikai kaitina. Narva, Igaunijas pierobežas pilsēta, kurā 80% iedzīvotāju ir krievvalodīgie, tiek uzskatīta par Krievijas agresijas primāro mērķi. Taču pilsētas iedzīvotāji saņem Igaunijas algu un pensijas, labi zina, kā cilvēki dzīvo robežas viņā pusē, un krievu tankus negaida.

329
Pēc temata
Berlīne rīko "Normandijas četrinieka" tikšanos pirms NATO samita
Samita kaislības: NATO cīnās par budžetu
NATO ģenerālis: Krievija spēj iekarot Baltijas valstis trīs diennakšu laikā
Pēc Brexit Eiropas Parlaments meklē NATO aizstājēju
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

32
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

32
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību