Nepilsoņa pase. Foto no arhīva

Krievija cer, ka Latvija un Igaunija atrisinās nepilsonības problēmu

33
(atjaunots 07:14 02.07.2016)
Krievijas Ārlietu ministrija pauda cerību, ka Latvija un Igaunija ņems vērā Krievijas iniciēto ANO rezolūciju "Cilvēka tiesības un patvaļīga pilsonības anulēšana" un pieliks punktu masveida nepilsonībai

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievija cer, ka Latvija un Igaunija uzklausīs ANO Cilvēktiesību padomes viedokli jautājumā par nepilsonības statusa likvidāciju abās valstīs.

Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja, ka 30. jūnijā Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomes 32. sesijas gaitā vienprātīgi tika pieņemta Krievijas Federācijas iniciētā rezolūcija "Cilvēka tiesības un patvaļīga pilsonības anulēšana".

Dokumenta autori uzsver, ka ikviena cilvēka tiesības uz pilsonību ir iekļautas starptautiskajās cilvēktiesību normās, un tās liedz patvaļīgu pilsonības anulēšanu. Tiek paustas bažas sakarā ar pilsonības patvaļīgu anulēšanu personām vai personu grupām, it īpaši saskaņā ar diskriminējošiem principiem, un tiek atzīts, ka pilsonības atņemšana parkāpj cilvēka tiesības un galvenās brīvības.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka rezolūcija "Cilvēka tiesības un patvaļīga pilsonības anulēšana" ir iniciēta ar mērķi labot tamlīdzīgas satraucošas situācijas un novērst tamlīdzīgus pārkāpumus nākotnē.

"Vispārējais atbalsts, ko Krievijas iniciatīva guva padomē ļauj cerēt, ka starptautiskās sabiedrības konsolidētais viedoklis ļaus atrisināt problēmu, kas saistīta ar pilsonības patvaļīgu atņemšanu un pieliks punktu šīs parādības radītajiem pārkāpumiem.

Tam ir īpaša nozīme situācijā ar masveida nepilsonību Latvijā un Igaunijā, kur vairāk nekā divus gadu desmitus nav piešķirta pilsonība simtiem tūkstošu krievvalodīgo, ieskaitot bērnus. Mēs ceram, ka Rīgā un Tallinā ņems vērā ANO Cilvēktiesību padomes viedokli, ko apstiprina līdz šim pieņemtās starptautisko un reģionālo tiesībsargājošo mehānismu rekomendācijas par nepieciešamību likvidēt nepilsonību šajās valstīs," – norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji.

2016. gada sākumā Igaunijā dzīvoja 82 341, Latvijā — 252 017 nepilsoņi. Pie tam kopējais iedzīvotāju Igaunijā ir 1,3 milj. cilvēku, bet Latvijā – 2 miljoni cilvēku.

Petīcija nepilsoņu atbalstam, ko iniciēja Eiropas Parlamenta deputāti Jana Toma (Igaunija), Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka (Latvija), nesen savāca vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu un tika iesniegta Eiropas parlamentā.

33
Pēc temata
Pilsonība nepilsoņiem: "nulles varianta" nebūs
Neapgūtā vēstures mācība, jeb Latvijas nepilsoņu problēmas profilā
Andris Bērziņš: nepilsoņu problēma ir sarežģītāka nekā bēgļu jautājums
Uzsākta parakstu vākšana “Nepilsoņiem - tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās”
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

19
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

19
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Lido atpūtas centrs Krasta ielā, foto no arhīva

Igaunijā miljonāram no Krievijas liegts iegādāties restorānus Lido

24
(atjaunots 18:02 20.10.2020)
Darījums bija ieplānots jau 2020. gada jūlijā, tomēr tikai tagad noskaidrojies, ka to apturējis Igaunijas Konkurences departaments. Darījuma atcelšanas iemesli netiek minēti.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Igaunijas Konkurences departaments informēja, ka darījums par restorānu tīkla "Lido" 49% akciju iegādi, ko jau vasarā plānoja Luksemburgas alkohola ražotājs un vairumtirgotājs Amber Beverage Group (ABG), nenotiks, vēsta postimees.ee.

Abu uzņēmumu apvienošanās procesa pārtraukšanas iemesli nav zināmi, Konkurences departamenta sniegtajā paziņojumā informācija par to nav sniegta.

Atzīmēts, ka parasti valsts departaments "bremzē" darījumu, ja vienā sektorā parādās ar pārāk lielu varu tirgū apveltīta kompānija – tas var kaitēt konkurencei un atbiedēt jaunus spēles dalībniekus. Tomēr 2020. gada jūlijā Konkurences padome jau piekrita minētajam darījumam.

Kompānija AMG nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu un pārdošanu, tās ražotnes izvietotas Latvijā un Meksikā, izplatītāji strādā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. ABG pieder vairāk nekā 130 zīmoli, tā strādā vairāk nekā 170 pasaules tirgos. Kompānija pieder miljonāram Jurijam Šefleram no Krievijas.

Zīmols "Lido" dibināts Latvijā 90. gados, tā īpašnieks ir Gunārs Ķirsons. Restorānu un bistro tīklā "Lido" strādā aptuveni 13 iestādes un veikali Rīgā un tās apkaimē, ir arī trīs restorāni Igaunijā. "Lido" Igaunijā" pieder trīs meitasuzņēmumi: Lido Mustamäe OÜ, Lido Eesti OÜ un Odil Eesti OÜ.

Kompānija ABG plānoja iegādāties 49% restorānu tīkla "Lido" akciju. Saskaņā ar provizorisko vienošanos, "Lido" statūtus bija plānots mainīt tā, lai ABG varētu iecelt padomē divus locekļus, kā arī tai būtu veto tiesības stratēģiskos jautājumos.

24
Tagi:
Uzņēmēji, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Tā ir pie mums Latvijā: Lido vadība Berlīnē neuzklausa sūdzības par "vergu" darbu
"Lido" varētu aiziet no Berlīnes
Lido apmeklētājus apkalpos roboti

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes