RĪGA, 13. jūnijs — Sputnik. Baltijas reģiona valstis un Polija piedalās pārrunās ar aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem par pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi robežu aizsardzībai, vēsta aģentūra RIA Novosti, atsaucoties uz britu izdevumu Financial Times.
Šo valstu valdības ir pārliecinātas: tām ir jānostiprina aizsardzības potenciāls, ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku klātbūtnes paplašināšanos pie Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām, informē Financial Times.
"Pašlaik esam sākuši pārrunas ar Igauniju, Latviju un Poliju par to, kā mēs varētu izveidot kaut ko līdzīgu pretgaisa aizsardzības sistēmai," – intervijā britu izdevumam paskaidroja Lietuvas aizsardzības ministrs Juozs Oleks.
Paredzams, ka sistēma sāks funkcionēt tuvāko divu vai trīs gadu laikā.
Gaidāmajā NATO samitā alianses dalībvalstis plāno pieņemt lēmumu par ievērojamu militārās klātbūtnes paplašinašanu Baltijas reģionā un Austrumeiropā. Piemēram, tiek izvērtēta iespēja izvietot pa vienam starptautiskajam bataljonam katrā Baltijas valstī. Galīgais lēmums par to skaitlisko sastāvu un dislokācijas vietām tiks pieņemts Varšavā 8.-9. jūlijā.
"Mēs aktīvi apspriežam ar NATO pavēlniecību Eiropā (SACEUR) jautājumu par to, kā izveidot pretgaisa aizsardzības sistēmu Baltijas valstīs. Runa ir ne tikai par pretgaisa raķetēm, bet arī par pretgaisa aizsardzības misiju šeit," – izdevums citē Lietuvas Bruņoto spēku virspavēlnieka Jona Vitauta Žuka vārdus.
Nesen Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass nosauca NATO militāro klātbūtni valstī par jauno realitāti.
"Pēc mēneša es došos uz NATO samitu pārliecināts par to, ka sabiedroto klātbūtne Igaunijā ir nepieciešama ne tikai šodien un rīt. Tam jābūt iekļatam alianses pastāvīgajā politikā," – Reivasa vārdus citēja aģentūra BNS.
Pēc viņa domām, NATO klātbūtne ne tikai palīdz sūtīt spēcīgus politiskos signālus, bet arī uzlabo vietējo bruņoto spēku konkurētspējas līmeni un spēju "dot pretsparu jebkādiem ienaidniekiem."
Viltus iegansts
Pagājušajā nedēļā Pentagona pārstāvis Maikls Kārpenters atzina: ja Krievija uzbruks Baltijas valstīm, krievu kareivjiem būs nepieciešamas ne vairāk kā 60 stundas, lai ieņemtu Tallinu vai Rīgu. Šajā jautājumā viņš piekrita ASV analītiskā centra Rand Corporation izdarītajiem secinājumiem.
Februārī britu televīzijas un radio korporācija BBC laida klajā televīzijas šovu "Trešais pasaules karš: komandcentrā", kura scenārijā tika simulēts NATO un Krievijas konflikts: pēc Krievijas armijas uzbrukuma Latvijas teritorijā NATO valstis nostājas sabiedrotās valsts pusē, un pasauli apdraud kodolkarš.
Krievijas valdība jau atkārtoti norāda, ka nav ieinteresēta tālākā spriedzes eskalācijā, taču valsts ir gatava adekvāti atbildēt uz rietumvalstu spertajiem soļiem. Krievijas Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu informēja, ka līdz gada beigām Rietumu kara apgabalā tiks izveidotas divas jaunas divīzijas.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Krievija atbildēs uz visiem faktoriem, kas apdraud valsts nacionālo drošību, taču cer, ka NATO darbībās pārsvaru gūs veselais saprāts.
