Baltic Pride 2013, Viļņa. Foto no arhīva

Baltijas lepnums: geju parāde Lietuvā

95
(atjaunots 10:28 27.05.2016)
Viļņas mērs neiebilst pret geju parādi Lietuvas galvaspilsētā, Donijs Montels un Dana International uzstāsies koncertā Baltic Pride, bet Lietuvas Krievu sabiedrība kategoriski iebilst pret parādes ietvaros organizētā pasākuma norisi Krievu Drāmas teātrī.

RĪGA, 27. maijs – Sputnik. 18. jūnijā Lietuvas galvaspilsētā notiks seksuālo minoritāšu maršs Baltic Pride (Baltijas lepnums).

Lietuvas Geju līga šādus pasākumus ir organizējusi arī agrāk, taču ik reizi tai radās problēmas ar policiju un pašvaldību, jo toreizējais Viļņas mērs Arturs Zuoks uzskatīja – šāda veida svētki pilsētai nav vajadzīgi. Savukārt viņa pēcnieks Remiģijs Šimašis aktīvi iestājas par seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanu Lietuvā un pasākuma organizatoriem šķēršļus ceļā nelika. Tiesa, viņš pats parādē nepiedalīsies.

Vasaras sākumā, 18. jūnijā pilsētas centrā – Lielkņaza Ģedimina prospektā notiks gājiens ar lozungu "Mēs esam cilvēki, nevis propaganda!" Pēc tam notiks mītiņš Bernardīņu dārzā, koncerts fabrikā Loftas, kurā uzstāsies "Eirovīzijas" zvaigznes – Dana International no Izraēlas, pirmā sieviete transvestīts, kas uzvarējusi Eiropas dziesmu konkursā, un Donijs Montels, kurš Lietuvu "Eirovīzijā" pārstāvējis jau divas reizes.

Viens no parādes pasākumiem notiks Lietuvas Krievu Drāmas teātrī. Pasākuma ietvaros pazīstami LGBT aktīvisti no visas pasaules stāstīs par savu cīņu par vienlīdzīgām tiesībām. Tā dalībnieku vidū ir Islandes ekspremjere Johanna Sigurdardotira un viņas sieva (Sigurdardotira ir pirmā valdības vadītāja vēsturē, kas stājusies viendzimuma laulībā), homofobu nogalinātā amerikāņu studenta Metjū Šeparda vecāki un seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvis Deniss Vamala no Ugandas.

Lietuvas Krievu savienība protestēja pret konferences norises vietu un sākusi vākt parakstus par tās pārcelšanu uz neitrālāku vietu.

"Lietuvā vairs nav tik daudz mums, krieviem dārgu vietu. Krievu Drāmas teātris ir viena no mūsu galvenajām vērtībām, tāpēc mums ir nepieņemama homoseksuāļu konferences organizācija teātrī," – pavēstīja Lietuvas Krievu savienības priekšsēdētājs, parlamenta deputāts Sergejs Dmitrijevs.

Lielākā daļa – 70,3% Lietuvas iedzīvotāju iebilst pret geju parādes norisi, 69,8% apgalvo, ka viņu tuvinieku vidū LGBT nav. 2015. gadā ES iedzīvotāji tika lūgti novērtēt, kā viņi justos, ja viņu kolēģu vidū būtu gejs, lesbiete vai biseksuālis. 44% Lietuvas iedzīvotāju šādu iespēju vērtēja ļoti negatīvi. Pret kolēģiem no LGBT aprindām iebilda arī rumāņi (42%), bulgāri (37%) un latvieši (34%). Aptaujas dati liecināja, ka 79% lietuviešu būtu neapmierināti, ja viņu bērnam būtu romāns ar tāda paša dzimuma personu – tas ir lielākais rādītājs ES.

Rīgā ik gadus notiek geju parādes – LGBT soļo pa Elizabetes ielu. 17. maijā, kad tika svinēta starptautiskā diena pret homofobiju, lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu organizācija Latvijā "Mozaīka" par godu starptautiskajai dienai pret homofobiju nosūtīja varavīkšņotos karogus visām ārvalstu vēstniecībām Rīgā, tostarp arī Krievijas vēstniecībai. ASV, Lielbritānijas, Dānijas un Zviedrijas vēstniecības atbalstīja akciju un izkāra pie ēkām varavīkšņotos karogus.

95
Pēc temata
Rumānijas parlaments izskatīs likumprojektu par viendzimuma laulību aizliegumu
Skotijas baznīca atļāvusi viendzimuma laulības saviem garīdzniekiem
Itālijā atļautas viendzimuma laulības
Svētā Valentīna dienā geji arī vēlas par braucienu Rīgas minibusos maksāt ar skūpstu
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

KF vēstniecība atbildēja uz Igaunijas prezidentes interviju par "Krievijas beigām"

54
(atjaunots 12:20 17.09.2020)
Reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu ar Maskavu, savukārt Igaunijā taisa prognozes par to, kad "aizvērsies iespēju logs" Krievijai.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Igaunijā komentēja prezidentes Kersti Kalulaidas interviju, kurā viņa paziņoja, ka "iespēju logs Krievijai taisās ciet". Diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien pārliecinoši apgāzusi daudzus katastrofālus pareģojumus. Savukārt reāli domājoši politiķi Eiropā turpina aktīvu dialogu ar Krieviju, nevis nodarbojas ar "pareģojumiem".

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida intervijā portālam ERR paziņoja, ka iespēju logs Krievijai taisās ciet, tāpēc tā kļūstot bīstama. "Te slēpjas risks, ko mēs pastāvīgi cenšamies izskaidrot mūsu rietumu sabiedrotajiem. Tas ir iemesls, kāpēc Krievija tieši šobrīd ir bīstama – pateicoties tam, ka tā pati redz, kā tās iespēju logs aizveras," paziņoja Kaljulaida.

Krievijas vēstniecībā, komentējot Kaljulaidas vārdus, atzīmēja, ka šāda veida prognozēm ir gara vēsture, tomēr Krievija veiksmīgi tikusi galā ar daudzām krīzēm.

"Neizdevās salauzt Krievzemi tatāru un mongoļu jūga periodā. Netika galā ar Krievijas valsti Napoleona "dižā armija". 1945. gada aprīlī pazemes bunkurā savu bēdīgo galu sagaidīja nenormālais fīrers, kurš izdomāja Krievijas plašumos iekarot "dzīves telpu" viņa pasludinātajam trešajam reiham. Norakstīt mūsu valsti centās ASV prezidents B. Obama, pasludinot, ka sankcijas tās ekonomiku ir "saplosījušas lupatās". Šeit, starp citu, vērojami visnotaļ līdzīgi vērtējumi ar šodien izskanējušajiem Igaunijas prezidentes vārdiem.

Taču ir kāda ķibele – izejot cauri daudziem smagiem pārbaudījumiem, Krievija turpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, veiksmīgi tiekot galā ar tai mestiem izaicinājumiem," teikts vēstniecības komentārā Facebook.

Diplomātiskajā  misijā atzīmēja, ka kolektīvie Rietumi, ieviešot sankcijas pret KF, kaitējuši paši sev.

"Ir acīmredzama šajos gados (Krievijā – red.) pieaugusī iekšējo resursu mobilizācija, apritē iegājis agrāk mazpazīstama frāze "importa aizvietošana", savukārt eksportētāji Eiropā, kas bija spiesti izbeigt savu aktivitāti Krievijas tirgū, zaudēja simtiem miljardu dolāru un eiro. Par šo sankciju kaitējumu Eiropas ekonomikai un nogurumu no tām var dzirdēt arī pašā Igaunijā, ņemot vērā to, ka preču apgrozījums starp mūsu valstīm to darbības laikā ir sarucis gandrīz divas reizes (no 5,3 miljardiem dolāru 2014. gadā līdz 2,9 miljardiem dolāru 2019. gadā)," norāda vēstniecība.

Turklāt rietumu "soda pasākumi" nekļuva par šķērsli tam, lai Krievijā tiktu sarīkoti zīmīgi starptautiski pasākumi, lielākie ekonomikas forumi, studentu universiādes, sporta sacensības – tādas, kā, piemēram, Pasaules čempionāts futbolā 2018. gadā.

Krievija
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Tās netraucēja Krievijai 2019. gadā ieņemt 6. vietu pasaulē un 2. vietu Eiropā pēc IKP apmēra. Savukārt par mūsu valsts tehnoloģisko spēku uzskatāmi liecina 19 kilometrus garā Krimas tilta automobiļu un dzelzceļa atzaru uzbūvēšana īsā laika posmā," atzīmēja vēstniecība.

Noslēgumā diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien apgāza daudzus katastrofālus pareģojumus attiecībā uz tās likteni un tās nākotni.

"Tikmēr mūsdienu Eiropā reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu art Maskavu, apzinoties, ka daudzām mūsu kontinenta problēmām ir visām valstīm kopējs raksturs un ka tās ir jārisina kopīgiem spēkiem, nevis kaitējot kādam," teikts paziņojumā.

54
Tagi:
sankcijas, Kersti Kaljulaida, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
ASV galvenais smadzeņu centrs: lūk, kur mums nāksies piekāpties Krievijai
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
BelAES

Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas

24
(atjaunots 11:52 16.09.2020)
Sešas ES valstis kopīgajā paziņojumā aicina "izpildīt visas rekomendācijas drošības jomā", kas minētas 2018. gada pārskatā.

RĪGA, 16. septembris – Sputnik. Latvija un piecas citas Eiropas Savienības valstis pieprasīja no Baltkrievijas "nekavējoties sākt risināt visus kodoldrošības jautājumus" Baltkrievijas AES, vēsta Sputnik Lietuva.

Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Grieķiju un Itāliju nākušas klajā ar kopīgu paziņojumu Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektoram un Kodoldrošības konvencijas pusēm.

ES valstis savā paziņojumā aicina Baltkrieviju nekavējoties atrisināt visus kodoldrošības jautājumus, atklāti sadarboties ar konvencijas pusēm, sniegt visu nepieciešamo informāciju un atbildes uz jautājumiem, kā arī brīvprātīgi piedalīties progresa vērtējumā.

Puses aicināja Baltkrieviju izpildīt visas rekomendācijas drošības jautājumā, kas iekļautas ES 2018. gada pārskatā par risku un stabilitātes vērtējumu.

Lietuvas un Baltkrievijas strīds BelAES jautājumā

Jau kopš BelAES būvdarbu sākuma Astravjecas apkaimē Lietuva iestājusies pret projektu. Valdība uzskata, ka izraudzītā vieta 50 km attālumā no Viļņas nav droša un "apdraud valsts nacionālo drošību".

Pie tam kodolenerģētikas objektā veiktas visas nepieciešamās IAEA un citu kompetento struktūru pārbaudes un pat papildu inspekcijas. Virkne eskpertu apstiprināja – AES ir droša.

Lietuvai ilgi neizdevās pārliecināt Baltijas valstis atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas. Augusta beigās Latvijas premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Rīga pārtrauks elektroenerģijas iegādes no Baltkrievijas pēc BelAES ekspluatācijas sākuma, taču pie tam Latvija var turpināt tirgot elektrību ar trešajām valstīm, izmantojot savienojumu starp Latviju un Krieviju.

24
Tagi:
BelAES, Baltkrievija, ES
Pēc temata
Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Pasažieri lidostā Rīga

Latvija ievieš elektronisko anketēšanu visiem ieceļotājiem: jāpaspēj 24 stundu laikā

0
(atjaunots 21:01 18.09.2020)
Tuvāko nedēļu laikā Latvijā sāks darboties mājaslapa, kur absolūti visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda anketa.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Septembra beigās vai oktobra sākumā Latvijā darbību uzsāks portāls, kurā visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda speciāla anketa. Šī prasība skars arī ieceļotājus ar privāto transportu, kā arī tālbraucējus un tos, kuri šķērso Latviju tranzītā, vēsta Latvijas Radio 4.

Pašlaik anketu ar nesen apmeklēto valstu un (virknē gadījumu) ar 14 dienu pašizolācijas vietas adreses norādīšanu starptautisko reisu pasažieri aizpilda papīra formātā.

Portāls ar anketu latviešu, krievu un angļu valodās uzsāks darbu pēc dažām nedēļām. Līdz ar elektroniskās anketas parādīšanos paredzēts, ka tā būs jāaizpilda ne vien starptautisko reisu pasažieriem, bet absolūti visiem ieceļotājiem – gan Latvijas pilsoņiem, gan ārzemniekiem. Tas būs jāizdara 24 stundas pirms robežas šķērsošanas, paziņoja IeM Informācijas centra pārstāvis Jānis Dreimanis.

Jaunā sistēma automātiski sadalīs saņemto informāciju starp Valsts policijas un Valsts robežsardzes struktūrvienībām.

"Ņemot vērā, ka turpmāk šī anketa būs jāaizpilda visiem, kas šķērso mūsu valsts robežu, rodas jautājums, kā mēs spēsim pilnvērtīgi pārliecināties, ka neviens nešķērso mūsu robežu, neaizpildot šo anketu. Šeit uzreiz ir jāsaka, ka mēs pārejam pie ļoti plašas kontroles. Dēļ kā paša fakta kontrole, ka Latvijā iebraucošais ir aizpildījis anketu, iespējams, kļūs nedaudz vājāka. Bet, protams, tiks rīkoti arī citi kontroles un uzraudzības pasākumi, lai tie cilvēki, kuriem paredzēta pašizolācija, to ievērotu," piebilda Dreimanis.

0
Tagi:
Latvija, robeža, koronavīruss
Pēc temata
Viņķele aicina atturēties no braucieniem uz Lietuvu un Igauniju
Igaunija pacels pieļaujamo Covid-19 saslimstības līmeni Lietuvai un Somijai
Mīlestība nav tūrisms: Latvijā aicina aizsargāt neprecētu pāru tiesības pandēmijas laikā