Ceļa būvdarbi. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji dodas uz Igauniju, igauņi uz Somiju

498
(atjaunots 08:30 22.05.2016)
Latvijas strādnieki bieži meklē darbu Igaunijā, kur algas ir lielākas un darba devēji – pieklājīgāki, savukārt paši igauņi brauc strādāt uz Helsinkiem.

RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dodas strādāt uz Igauniju, savukārt igauņi ar tādu pašu mērķi dodas uz Somiju, raksta Sputnik Igaunija.

Saskaņā ar Eirostat datiem, 25 gadu laikā Latvijā iedzīvotāju skaits ir samazinājies no 2,6 līdz 1,9 miljoniem cilvēku, Lietuvā — no 3,7 līdz 2,9 miljoniem cilvēku, bet Igaunijā no 1,5 līdz 1,3. Iedzīvotāji pārvācas uz citām Eiropas valstīm, kur alga ir lielāka un piedāvājumu darba tirgū vairāk. Tomēr Latvijas pilsoņiem, kuri nav gatavi doties peļņā uz Lielbritāniju vai Vāciju uz ilgu laiku, pastāv vēl viena iespēja strādāt ārvalstī, taču vakaros atgriezties mājās. Runa ir par Igauniju.

Igaunijā visvairāk darbu meklē vidzemnieki, kuriem ceļš līdz kaimiņvalstij ir īsāks. Vislabāk veicas Valkas iedzīvotājiem, jo Igaunijas Valga ir tepat vien blakus. Igauņi brauc pie kaimiņiem pēc dzeramā, bet latvieši — peļņā. Valgā var strādāt par šoferi tālbraucēju, var iekārtoties darbā gaļas kombinātā vai apģērbu fabrikā.

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem gan tik ātri nokļūt darba vietā neizdodas. Uz Valgu daži brauc no Valmieras, kas atrodas 50 km attālumā. Latvieši strādā arī Tallinā, Pērnavā, Tartu un tās apkaimē. Ericsson nodaļa Tallinā jau vairākus gadus pieņem darbā Latvijas iedzīvotājus, tā piemēram seko Scarfil – uzņēmums no Pērnavas, firma Finmec no Mārdu, kas atrodas Somu līča piekrastē un citi. Enics uzņēmuma nodaļa, kas atrodas Elvā, netālu no Tartu, pat ir organizējusi savu darbinieku atvešanu no Valgas.

Igaunijā latviešus pirmkārt interesē algas: pērn vidējā alga Igaunijā bija 1045 eiro, savukārt Latvijā — 829 eiro. Tomēr Hansavest Rental aģentūras īpašnieks Janeks Sirgs uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus vilina ne tikai augstais atalgojums, bet arī igauņu darba kultūra.

"Man stāsta, ka Latvijā daudzos uzņēmumos attiecībās ar darbiniekiem joprojām valda padomju mentalitāte. Kāds latviešu celtnieks man teica, ka viņam patīk Igaunijas darba devēji, jo viņi nemet ar ķiverēm pa darbiniekiem. Es domāju, par to mums jāpateicas somiem – viņi mums ir iemācījuši, kā jāizturas darba devējam," — norādīja Sirgs.

Viņa vārdi nav jāsaprot tieši – somi nebrauc uz Igauniju, lai organizētu kvalifikācijas celšanas kursus darba devējiem. Kā latvieši brauc uz Igauniju, tāpat arī igauņi brauc uz Somiju peļņā. Piemēram, Latvijas tālbraucēji Igaunijā mēnesī pelna par 200-250 eiro vairāk nekā Latvijā. Savukārt tālbraucēji no Igaunijas Somijā pelna vismaz divreiz vairāk nekā Igaunijā.

Tiesa, pēdējā laikā peļņā braucēju skaits mazinās – darba migrantu plūsma, kas stabili palielinājās no 2000. līdz 2013. gadam, sāk pamazām kristies, lai gan vēl joprojām liels skaits cilvēku ir gatavi braukt no Tallinas uz Helsinkiem uz darbu.

Cik cilvēki ir pametuši Latviju
© Sputnik / Ekaterina Starova
Cik cilvēki ir pametuši Latviju
498
Pēc temata
Darbīgas brīvdienas: valsts aicina skolēnus darbā
Skolēni, degdami vēlmē pastrādāt vasarā, sagāzuši NVA vietni
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Tranzīts: ik gadus Latvija zaudē 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju
Delfinārijs, foto no arhīva

ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā

11
(atjaunots 16:17 30.06.2020)
Eiropas delfīni iet bojā zvejnieku tīklos, tomēr par zīdītāju likteni Biskajas līcī eiropieši ir noraizējušies, bet par jūras cūku iznīcināšanu Baltijā vienkārši nav informēti.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Eiropas vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs (Lietuva) paudis bažas par delfīnu likteni Baltijas jūrā, vēsta Sputnik Lietuva

Viņš pastāstīja par traģēdiju Biskajas līcī, kur ik gadus zvejnieku tīklos iet bojā tūkstošiem delfīnu. Eiropieši savākuši vairāk nekā četrus miljonus parakstu, lai informētu par problēmu Eiropas Komisiju.

Baltijas jūrā ir sava traģēdija – uz iznīcības sliekšņa nonācis delfīns, ko dēvē par jūras cūku.

"Tikai šī traģēdija Baltijas jūrā nenozīmē tūkstošiem nāvju. Patiesībā to nevar saskaitīt ne simtos, ne desmitos. Šodien Baltijā palikuši tikai 500 šo dzīvnieku," eirokomisārs uzrakstīja Facebook.

Sinkēvičs pastāstīja, ka jāievēro virkne noteikumu, lai glābtu izmirstošos dzīvniekus. Atbilstoši likumi ir pieņemti, tie prasa, lai dalībvalstis kontrolētu lomu un veiktu drošības pasākumus.

"Problēma ir tā, ka līdz šim noteikumi nav pietiekami īstenoti, dažkārt – vienkārši ignorēti," viņš uzsvēra.

Tāpat, pēc viņa domām, jāpieprasa tehniski pasākumi, lai novērstu dzīvnieku bojāeju tīklos: piemēram, jāizmanto iekārtas, kas turēs delfīnus atstatu no tīkliem, kā arī jāievieš sezonas ierobežojumi tīkliem.

Pie tam, politiķis ir pārliecināts, jākontrolē dzīvnieku piezveja.

"Tikai tā mēs uzzināsim problēmas patiesos mērogus un varēsim pienācīgi aizsargāt delfīnus," piebilda Sinkēvičs.

Viņš apsolīja, ka tuvākajā laikā informēs par jaunu darbu Baltijas jūras reģionam.

Visā pasaulē mīt aptuveni 700 tūkstoši cūkdelfīnu. Suga ir plaši pārstāvēta, tomēr Melnās un Baltijas jūras paveidiem, kas ārēji un ģenētiski atšķiras no citiem cūkdelfīniem, draud izmiršana.

Patlaban cūkdelfīnu skaitu negatīvi ietekmē tādi faktori kā netīša piezveja zivju zvejas laikā, jūru piesārņošana un troksnis, ko rada intensīva kuģošana, derīgo izrakteņu meklējumi un zemūdens būvdarbi.

Zīdītāji cieš arī militāro mācību rezultātā, piemēram, pērnruden pirms NATO mācībām "Ziemeļu krasti 2019" kuģošanas drošības dēļ tika nolemts uzspridzināt 42 britu jūras mīnas, kas palikušas kopš Pirmā pasaules kara laikiem Baltijas jūras rietumu daļā. Šis ir viens no trim lielākajiem cūkdelfīnu dzīves areāliem. Pēc sprādzieniem dzīvnieku aizstāvji atrada 18 beigtus delfīnus.

11
Tagi:
delfīni, ES, Baltijas jūra
Pēc temata
NATO mācībās Baltijas jūrā gājuši bojā 20 delfīni
Zinātnieks pastāstījis par jūras dzīvnieku noslēpumaino uzvedību
Tie ir bērni, nevis kažoki: kāpēc atkal steidzami jāglābj roņu mazuļi
NATO iznīcinātāji, foto no arhīva

Trīs dienas virs Latvijas lidos NATO iznīcinātāji

24
(atjaunots 15:31 30.06.2020)
Mācību Ramstein Alloy mērķis – komandēšanas un kontroles iemaņu uzlabošana, NATO valstu karavīru sadarbības celšana, kā arī gaisa patrulēšanas procedūru izspēle.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Vakar Latvijā sākās NATO Gaisa spēku organizētās mācības "Ramstein Alloy". Tās turpināsies līdz 1. jūlijam. Manevros piedalās vairāk nekā 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas, vēsta tvnet.lv, atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas datiem.

Mācību mērķis – komandēšanas un kontroles iemaņu uzlabošana, NATO valstu karavīru sadarbības celšana, kā arī gaisa patrulēšanas procedūru izspēle.

Mācībās piedalās piecu NATO dalībvalstu un Somijas karavīri.

Nacionālie bruņotie spēki lūdz Latvijas iedzīvotājus ar sapratni uztvert notiekošās mācības un to radīto īslaicīgo troksni.

Iepriekš Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs paziņoja, ka Ziemeļatlantijas alianse, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, palielinājusi spēku militāro mācību pasākumu skaitu ar nepārprotami Krievijai naidīgu novirzienu.

Krievija nosūtīja NATO ierosinājumus militārās spriedzes mazināšanai un incidentu novēršanai, taču tika ignorēta, pastāstīja Rudskojs.

Viņš piebilda, ka Krievija, neskatoties uz NATO reakciju, turpinās centienus mazināt spriedzi Eiropā un šogad nerīkos lielas mācības alianses valstu robežu tuvumā. Ģenerālpulkvedis piezīmēja, ka manevrus mācību "Kaukāzs 2020" ietvaros Krievija organizēs valsts iekšienē.

Viņš uzsvēra, ka Krievija ir gatava koriģēt mācību rajonus līdztiesīgā sadarbībā ar NATO, un vēlreiz aicināja aliansi samazināt konfrontācijas līmeni, atturēties no agresīvām darbībām un spēka demonstrācijas koronavīrusa izplatības fonā.

Tāpat Rudskojs paziņoja, ka Krievija iesaka NATO izmantot transponderus kara aviācijas lidojumos Baltijas jūras reģionā.

24
Tagi:
Baltija, militārās mācības, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
Pentagona pundurmanevri Polijā un NATO mācības Baltijas jūrā – pret ko tās organizētas?
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu
Vācijas kanclere Angela Merkele, foto no arhīva

Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties

3
(atjaunots 10:32 02.07.2020)
Vācija, būdama Eiropas Savienības politiskais un ekonomiskais līderis, atvērti aicina aizdomāties par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas izbeigšanu pasaulē pirmām kārtām ir adresēts Baltijas valstīm, paziņoja portālam Baltnews Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra galvenais zinātniskais darbinieks Vladimirs Oļenčenko.

Pagājušajā nedēļā Merkele sniedza lielu interviju sešām Eiropas avīzēm: britu The Guardian, vācu Süddeutsche Zeitung, franču Le Monde, spāņu La Vanguardia, itāļu La Stampa un poļu avīzei Polityka. Pilns šīs intervijas tulkojums krievu valodā ir publicēts portālā InoSMI.

Par iemeslu intervijas sniegšanai kalpojis tas, ka 1. jūlijā Vācija uzņēmās prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Merkele pastāstīja žurnālistiem par Eiropas ekonomisko reakciju uz koronavīrusa pandēmiju, par savu pozīciju attiecībā uz Brexit pārrunām un par globāliem izaicinājumiem no Savienoto Valstu, Krievijas un Ķīnas puses.

Uz jautājumu par to, vai nav pienācis laiks tam, lai Eiropas Savienība iegūtu stratēģisku autonomiju un patiesu suverenitāti, Merkele atbildēja sekojoši:

"Paskatieties uz pasauli. Paskatieties uz Ķīnu un Indiju. Šodien ir pārliecinoši iemesli tam, lai paliktu uzticīgiem Transatlantiskajai aizsardzības sabiedrībai un mūsu kopējam "kodola lietussargam". Protams, Eiropai šajā kontekstā jānes nozīmīgāks slogs, nekā tā to darījusi "aukstā kara" periodā. Mēs esam izauguši ar pārliecību par to, ka ASV vēlas būt pirmā pasaules lielvalsts. Ja Amerika šobrīd vēlēsies pēc savas gribas atvadīties no šīs lomas, mums vajadzēs dziļi aizdomāties par šādu situāciju," sacīja viņa.

Pēc Oļenčenko domām, Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas beigām pirmām kārtām ir vērsts uz Eiropas Savienības "jauniņajiem", tai skaitā Baltijas valstīm.

"Visticamāk, viņas aicinājums ir adresēts kolēģiem Eiropas Savienībā, vērsts uz to, lai viņi pārkārtojas un sāk aizdomāties par to, ka ir nepieciešams pieradināt sevi pie daudzpolārās dzīves. Un te ir jāsaprot, ka visi viņas vārdi ir adresēti laikam pirmkārt tām valstīm, kuras attiecīgi nesen pievienojušās Eiropas Savienībai. Tā ir Austrumeiropa (Bulgārija, Rumānija), Balkānu valstis (Horvātija, Slovēnija), tās ir Baltijas valstis," sacīja Oļenčenko.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Eksperts uzsvēra, ka Merkele nav pirmais politiķis, kurš runā par nepieciešamību pārskatīt pasaules kārtību un ASV lomu tajā.

"Francijas prezidents Makrons arī ir izteicis šo ideju, tiesa, netiešā veidā. Viņš runāja par to, ka NATO ir mirusi, taču ir jāsaprot, kas stāv aiz šī formulējuma. Lieta tajā, ka NATO amerikāņu komponente sastāda vairāk nekā 60%, tātad pilnībā iespējams uztvert Makrona vārdus kā ASV vājuma konstatāciju," atgādināja Oļenčenko.

Politologs atzīmēja tā fakta svarīgumu, ka Vācija, būdama ES flagmanis, kā arī tās politiskais un ekonomiskais līderis, atklāti aicina aizdomātie par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā. Viņaprāt, par pēdējo pilienu, kurš pārpildīja Berlīnes pacietības mēru, kļuva sankciju ieviešana pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" 2019. gadā.

3
Tagi:
Merkele, Vācija, ASV
Pēc temata
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Eksperts par "Ziemeļu straumi 2": ASV vēl nav sapratuši Vācijas smalkos mājienus
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju