Ceļa būvdarbi. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji dodas uz Igauniju, igauņi uz Somiju

498
(atjaunots 08:30 22.05.2016)
Latvijas strādnieki bieži meklē darbu Igaunijā, kur algas ir lielākas un darba devēji – pieklājīgāki, savukārt paši igauņi brauc strādāt uz Helsinkiem.

RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dodas strādāt uz Igauniju, savukārt igauņi ar tādu pašu mērķi dodas uz Somiju, raksta Sputnik Igaunija.

Saskaņā ar Eirostat datiem, 25 gadu laikā Latvijā iedzīvotāju skaits ir samazinājies no 2,6 līdz 1,9 miljoniem cilvēku, Lietuvā — no 3,7 līdz 2,9 miljoniem cilvēku, bet Igaunijā no 1,5 līdz 1,3. Iedzīvotāji pārvācas uz citām Eiropas valstīm, kur alga ir lielāka un piedāvājumu darba tirgū vairāk. Tomēr Latvijas pilsoņiem, kuri nav gatavi doties peļņā uz Lielbritāniju vai Vāciju uz ilgu laiku, pastāv vēl viena iespēja strādāt ārvalstī, taču vakaros atgriezties mājās. Runa ir par Igauniju.

Igaunijā visvairāk darbu meklē vidzemnieki, kuriem ceļš līdz kaimiņvalstij ir īsāks. Vislabāk veicas Valkas iedzīvotājiem, jo Igaunijas Valga ir tepat vien blakus. Igauņi brauc pie kaimiņiem pēc dzeramā, bet latvieši — peļņā. Valgā var strādāt par šoferi tālbraucēju, var iekārtoties darbā gaļas kombinātā vai apģērbu fabrikā.

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem gan tik ātri nokļūt darba vietā neizdodas. Uz Valgu daži brauc no Valmieras, kas atrodas 50 km attālumā. Latvieši strādā arī Tallinā, Pērnavā, Tartu un tās apkaimē. Ericsson nodaļa Tallinā jau vairākus gadus pieņem darbā Latvijas iedzīvotājus, tā piemēram seko Scarfil – uzņēmums no Pērnavas, firma Finmec no Mārdu, kas atrodas Somu līča piekrastē un citi. Enics uzņēmuma nodaļa, kas atrodas Elvā, netālu no Tartu, pat ir organizējusi savu darbinieku atvešanu no Valgas.

Igaunijā latviešus pirmkārt interesē algas: pērn vidējā alga Igaunijā bija 1045 eiro, savukārt Latvijā — 829 eiro. Tomēr Hansavest Rental aģentūras īpašnieks Janeks Sirgs uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus vilina ne tikai augstais atalgojums, bet arī igauņu darba kultūra.

"Man stāsta, ka Latvijā daudzos uzņēmumos attiecībās ar darbiniekiem joprojām valda padomju mentalitāte. Kāds latviešu celtnieks man teica, ka viņam patīk Igaunijas darba devēji, jo viņi nemet ar ķiverēm pa darbiniekiem. Es domāju, par to mums jāpateicas somiem – viņi mums ir iemācījuši, kā jāizturas darba devējam," — norādīja Sirgs.

Viņa vārdi nav jāsaprot tieši – somi nebrauc uz Igauniju, lai organizētu kvalifikācijas celšanas kursus darba devējiem. Kā latvieši brauc uz Igauniju, tāpat arī igauņi brauc uz Somiju peļņā. Piemēram, Latvijas tālbraucēji Igaunijā mēnesī pelna par 200-250 eiro vairāk nekā Latvijā. Savukārt tālbraucēji no Igaunijas Somijā pelna vismaz divreiz vairāk nekā Igaunijā.

Tiesa, pēdējā laikā peļņā braucēju skaits mazinās – darba migrantu plūsma, kas stabili palielinājās no 2000. līdz 2013. gadam, sāk pamazām kristies, lai gan vēl joprojām liels skaits cilvēku ir gatavi braukt no Tallinas uz Helsinkiem uz darbu.

Cik cilvēki ir pametuši Latviju
© Sputnik / Ekaterina Starova
Cik cilvēki ir pametuši Latviju
498
Pēc temata
Darbīgas brīvdienas: valsts aicina skolēnus darbā
Skolēni, degdami vēlmē pastrādāt vasarā, sagāzuši NVA vietni
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Tranzīts: ik gadus Latvija zaudē 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

35
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

35
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā

33
(atjaunots 12:08 09.08.2020)
Abas valstis saņem finanses no rietumiem Baltkrievijas "demokratizācijai", tāpēc tām nav izdevīgs vēlēšanu mierīgs iznākums šajā valstī, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā ar Polijas Ārlietu ministrijas vadītāju Jaceku Čaputoviču.

Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Ministri vienojās arī turpmāk vērīgi sekot stāvoklim kaimiņvalstī, koordinēt savas darbības un uzsvēra, ka koordinācija ES līmenī ir ļoti nozīmīga.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka Lietuva un Polija ir Rietumu ģeopolitisko interešu izplatītāji attiecībās ar Baltkrieviju.

"Gan Lietuva, gan Polija ir ieinteresētas, lai prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā beigtos ar konfliktu. Tās nav ieinteresētas mierīgā vēlēšanu noslēgumā, jo abas šīs valstis gadu desmitiem ir Rietumu, Eiropas ietekmes izplatītāji Baltkrievijā un visiem spēkiem mudina šo valsti uz ģeopolitisko orientāciju pret Rietumiem. Pārsvarā – ar krāsaino revolūciju metodēm," teica analītiķis.

Pēc Nosoviča domām, Polija un Lietuva pievērsa uzmanību darbam ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, nevis ar eliti.

"Tās gadiem ilgi strādāja pie jauna politiskā projekta Baltkrievijas aspektā, finansēja baltkrievu opozīciju, radīja plašsaziņas līdzekļus, mediju ruporus. Visiem šiem projektiem Lietuva un Polija saņem naudu no Rietumiem. Jāsaprot, ka tām nav pietiekamu līdzekļu visas šīs infrastruktūras nodrošināšanai. Tāpēc zināma attiecību uzlabošanās, kas pēdējos gados bija vērojama Baltkrievijas un Rietumu starpā, Baltijas valstīm ir kategoriski neizdevīga, jo tā atņems viņām naudas tranšus, kas ilgus gadus gāja šīm valstīm Baltkrievijas demokratizācijai," atzīmēja analītiķis.

Nosovičs atgādināja, ka pēdējos gados Lietuva pat pretojās Rietumiem Baltkrievijas jautājumā. "Laikā, kad ASV un Eiropas Savienībai attiecības ar Minsku pakāpeniski uzlabojās, Lietuva sāka asus soļus Baltkrievijas AES jautājumā," atgādināja ekonomists.

33
Tagi:
Baltkrievija, Polija, Lietuva
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu