Bēgļi. Foto no arhīva

Baltijas valstis nav apmierinātas ar to, ES risina migrācijas krīzi

33
(atjaunots 16:45 15.05.2016)
Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri kritizē ES pieeju migrācijas krīzes risinājumam. Piespiedu bēgļu sadalījums un sodi par atteikšanos pieņemt viņus, neatrisinās problēmas.

Rīga, 14. maijs — Sputnik. Iekšlietu ministri no valstīm, kas veido Šengenas zonas ārējo sauszemes robežu, sapulcējās ungāru pilsētā Segedā, ziņo LETA.

Sanāksmē piedalījās Ungārijas, Igaunijas, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas un Lietuvas iekšlietu ministri, kā arī Latvijas IM vadītājs Rihards Kozlovskis un Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.

Kozlovskis telefonsarunā pastāstīja, ka ministri apsprieduši robežu nostiprināšanas problēmu un nolēmuši, ka līdz gada beigām jālikvidē pagaidu robežkontrole valstīs, kur tā tika ieviesta. Tāpat ministri secinājuši, ka valstīm vajadzētu sadarboties divpusējā līmenī, nevis tikai Eiropas Savienības ārējo robežu drošības aģentūras ietvaros.

Turklāt Kozlovskis piebilda, ka visi foruma dalībnieki iestājās pret naudas sodu par atteikšanos pieņemt bēgļus. Latvija, tāpat kā agrāk, iestājās par brīvprātīgu pieņemšanu, robežkontroles pastiprināšanu uz un cīņu ar migrācijas cēloņiem.

Piektdien uzstājoties Igaunijas bijušā prezidenta Lennarta Meri vārdā nosauktajā konferencē Tallinā, Igaunijas ārlietu ministre Marina Kaljuranda atgādināja, ka Igaunija neatbalsta piespiedu bēgļu sadales ES dalibvalstīs principu un kvotu sistēmas piemērošanu attiecībā uz bēgļu uzņemšanu, kā arī iestājas par plašāku valstu iesaistīšanu problēmas risinājumā, raksta Sputnik Igaunija.

"Mēs nevaram atdalīt vienu no otra tādus jautājumus kā tirdzniecība, ekonomika, politika un migrācija, mums vajadzīga vienota, kompleksa pieeja. — uzsvēra Kaljuranda. — Tas, ka šobrīd bēgļu skaits sasniedzis gandrīz 70 miljoni cilvēku, liecina par attīstības sadarbības neveiksmi. Mums vajadzētu pārskatīt savu attīstības sadarbības politiku."

"Mums jābūt pragmatiskiem un jāskatās uz lietām reāli, jāuzsāk pārrunas tieši ar katru valsti, no kura Eiropā ierodas migranti. — aicinājusi Igaunijas ĀM vadītāja. —Ir jānonāk līdz migrantu plūsmas cēloņiem un jānodrošina, lai šīs valstis palīdzētu mums, piemēram, noslēdzot ar mums līgumus par nelegālo imigrantu readmisiju."

Iepriekš Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite norādījusi, ka EK piedāvātie piespiedu pasākumi neveicina ES vienotību un migrācijas krīzes noregulēšanu, bet automātiskais bēgļu sadales mehānisms kļūs par migrantu uzaicinājumu.

Šobrīd Igaunija ES bēgļu pārvietošanas ietvaros ir pieņēmusi 19 cilvēkus no Grieķijas. Latvijā pašlaik atrodas 23 cilvēki, un vēl 20-30 ieradīsies maijā.

33
Pēc temata
Franči uzskata migrantus par ievērojamu noziedzības avotu
Aptauja: informācija par migrantu noziegumiem plašsaziņas līdzekļos ir subjektīva
Bezdarbs liks pavērt durvis migrantiem
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās benzīna cenas

16
(atjaunots 10:00 31.05.2020)
Latvijas galvaspilsētā un Igaunijas galvaspilsētā aizritējušajā darba nedēļā benzīna cenas ir palielinājušās, savukārt Viļņā palikušas nemainīgas.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 5,7%, līdz 1,054 eiro litrā, dīzeļdegviela – par 4,3%, līdz 0,964 eiro litrā, raksta Bb.lv.

Viļņā 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja, attiecīgi 0,935 un 0,835 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 2,6%, līdz 1,179 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena nav mainījusies – 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cena Rīgā palikusi nemainīga – 0,465 eiro litrā, Viļņā tā ir pakāpusies par 4,4%, līdz 0,479 eiro, savukārt Tallinā samazinājusies par 1,1%, līdz 0,56 eiro litrā.

16
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Latvijā ceļas degvielas cenas: kā nedēļas laikā ir izmainījušās cenas
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Degviela kļuvusi dārgāka: vai Latvijas iedzīvotāji retāk brauks ar savu auto
Lietuvas policijas automobilis, foto no arhīva

Par policista slepkavību meklētais Lietuvas iedzīvotājs ir miris

39
(atjaunots 13:30 30.05.2020)
Vakar aizdomās turamais atklāja uguni uz policijas darbiniekiem, kuri ieradās uz izsaukumu par vardarbību. Viens cilvēks tika nogalināts.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Mirstīgās atliekas, kas tika atrastas ugunsgrēka vietā Mažeiķu rajonā, pieder aizdomās turamajam, kurš vakar nošāva policistu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz vietējo policiju.

Lietuvas Kriminālās izmeklēšanas centra eksperti izpētīja atliekas, kas tika atrastas pēc ugunsgrēka Birbiliškes ciemā. Viņi konstatējuši, ka tas ir Stasiss Brasa, kurš tiek turēts aizdomās par šaušanu uz policijas darbiniekiem un slepkavību.

Policijas speciālā operācija ir beigusies. Kolēģiem no Latvijas ir nodota informācija par ekspertīzes rezultātiem. Policijas ģenerālais komisārs Renāts Požela pateicās virsniekiem, kuri piedalījās operācijā.

Piektdien policija ieradās Birbiliškes ciemā uz izsaukumu par vardarbību. Vīrietis atklāja uguni uz policistiem: darbiniece tika ievainota kājā, savukārt kinologs Sauļus Žimants tika nošauts. Aizdomās turamais noslēpās mežā.

Lietuvas policija uzsāka šāvēja meklēšanu. Pēcāk ugunsgrēka vietā tika atrasts apdedzis cilvēka līķis, blakus likumsargi atrada ieroci. Policistiem bija aizdomas, ka tieši šis cilvēks šāva uz viņu kolēģiem.

39
Tagi:
noziedzība, Lietuva
KF Federācijas padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs

Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām

0
(atjaunots 17:07 01.06.2020)
Bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa iepriekš paziņoja, ka aiz vardarbības ASV protestu laikā varētu stāvēt Krievija.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Apsūdzību izteikšana Krievijai protesta akciju rīkošanā ASV var būt daļa no kārtējās pret Krieviju vērstās kampaņas, kura, kā jau vienmēr, balstās uz viltus ziņām, paziņoja KF Federācijas padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs, vēsta RIA Novosti.

Bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa iepriekš paziņoja, ka aiz vardarbības ASV protestu laikā varētu stāvēt Krievija. Taču nekādus pierādījumus vai konkrētus faktus Raisa nesniedza.

"Tas ir noticis. Amerikāņu viltus ziņu mašīna, čerkstoši krakšķot un klepojot, beidzot ieskandēja sen prognozēto darbību," uzrakstīja Facebook Kosačovs.

"Un tas būtu bijis smieklīgi. Taču būs skumji, jo šī var būt pirmā bezdelīga, aiz kuras atlidos vārnu bari," paziņoja senators, uzsverot, ka "slikti ož nebūt ne Krievijā".

Pēc parlamentārieša sacītā, ļoti gribētos ticēt, ka oficiālajā Vašingtonā "šoreiz pietiks arī apziņas par visām Amerikas pilsētās notiekošajām šausmām – patiesi līdzjūtības vārdi visiem, kas ir cietis, un tiem, kas vēl cietīs – un elementāra izdzīvošanas instinkta, kas nepieļauj politiskās spēles nacionālās traģēdijas laikā".

Tāpat Kosačovs atzīmēja, ka Raisas paziņojums ir "tiešs aizvainojums – turklāt ne tik daudz Krievijai, kuras šajā situācijā vienkārši nav un nevar būt, cik pašai tautai un ASV pilsoņa Džordža Floida piemiņai".

Nekārtības izcēlās Mineapolisā un vairākās citās pilsētās pēc afroamerikāņa Džordža Floida policistu izraisītās nāves. Internetā parādījās video, kuros redzams, ka policisti uzlika Floidam roku dzelžus, nogāza viņu uz zemes un trijatā uzgāzās viņam virsū. Turklāt viens no viņiem uzkāpa ar celi viņam uz kakla. Floids videoierakstā vairākas reizes saka, ka nevar paelpot, pēc kā apklust. Viņš nomira reanimācijā. Pēc nekārtību sākuma tika atlaisti četri policisti, savukārt vienu no viņiem apsūdzēja nonāvēšanā aiz neuzmanības.

0
Tagi:
viltus ziņas, protesti, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV miljardieri steigšus maina dolārus pret zeltu
Jaunā "ļaunuma impērija": profesors pastāstīja, ar ko Ķīna aizkaitinājusi ASV
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Kas noticis gaisā? Kāpēc ASV GS krita histērijā pēc tikšanās ar KF lidmašīnām