Zemūdens. Foto no arhīva

Pie Igaunijas krastiem atrasta padomju zemūdene

112
(atjaunots 08:42 12.05.2016)
Krievu daiveri pie Igaunijas krastiem atraduši padomju zemūdeni ŠČ-408, kas 1943. gada maijā gāja bojā nevienlīdzīgā cīņā ar vācu kuģiem un par savu varoņdarbu tika nodēvēta par "Zemūdens varjagu".

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Līdz pat šim laikam padomju zemūdenes bojāejas rajons bija noteikts tikai aptuveni. Maija sākumā krievu speciālistu komanda kopā ar kolēģiem no Somijas organizēja meklējumus, kuru rezultātā izdevās atrast 72 metrus dziļumā guļošo zemūdenes korpusu un identificēt to, informēja projekta "Pateicībā Lielās Uzvaras kuģiem – 2016" vadītājs Konstantins Bogdanovs, vēsta Sputnik Igaunija.

Ekspedīcijas rezultātā izdevās noteikt, ka tieši šī zemūdene iesaistījās kaujā pie Igaunijas krastiem un nogrima dzilēs ar paceltu karogu – par to viņa tika iedēvēta par "Zemūdens varjagu", piebilda Konstantins Bogdanovs.

Viņš uzsvēra, ka visi kara arhīvos atrastie fakti par zemūdenes bojāeju ir apstiprinājušies – zemūdenes lūkas bija aizdrīvētas, un korpusā bija skaidri saskatāmas fašistu kuģu apšaudes pēdas. Abi 45 mm lielgabali pagriezti pret kreiso bortu un atradās kaujas pozīcijā. Uz klāja – kastes ar lādiņiem un automāts PPŠ, kas, iespējams piederēja zemūdenes komandierim Pāvelam Kuzminam. Saskaņā ar nolikumu nakts cīņas laikā viņam bija jāatrodas uz tiltiņa.

Zemūdenes pacelšana pašlaik nav iespējama, paskaidroja ekspedīcijas vadītājs: "Atbilstoši Igaunijas likumdošanai mums neatļāva ne tikai piestiprināt pie zemūdenes memoriālo plāksnīti, bet pat pieskarties tai."

Tagad projekta "Pateicībā Lielās Uzvaras kuģiem – 2016" dalībniekus gaida cits uzdevums – zemūdenes 3D muzeja izveide. Muzejs tiks izveidots Sanktpēterburgas 539. vidusskolā, kas atrodas Kuzmina ielā (tā nosaukta par godu "Zemūdens varjaga" komandierim Pāvelam Kuzminam). Projekta dalībnieki vēlas arī nosūtīt Igaunijas valdībai oficiālu lūgumu ļaut piestiprināt pie zemūdenes korpusa memoriālo plāksni ar ekipāžas sarakstu.

Nevienlīdzīgā kauja

Dodoties savā pirmajā kaujas braucienā, padomju zemūdene ŠČ-408 pārvarēja Goglandes mīnu lauku, taču 1943. gada 21.-22. maijā to atrada vācu lidmašīna, un ienaidnieka kuģi uzsāka vajāšanu. Naktī uz 22. maiju, kad izsīka zemūdenes elektroenerģijas un gaisa rezerves, tā bija spiesta iznirt. Virs ūdens zemūdenei uzbruka vācu kuģi, un sākās nevienlīdzīga artilērijas apšaude. ŠČ-408 nosūtīja radiogrammu ar saucienu pēc palīdzības un no jauna ienira, taču padomju lidmašīnām neizdevās nokļūt cīņas vietā.

Divas dienas ŠČ-408 ekipāža cīnījās par savām dzīvībām, cenšoties salabot sabojātos mehānismus, laikā kad vācu un somu kuģi tai nepārtraukti uzbruka ar dziļumbumbām. 25. maijā zemūdene apklusa. Līdz ar to gāja bojā arī visi ekipāžas locekļi – 40 cilvēki.

3. maijā zemūdenes bojāejas vietā notika memoriālā akcija. Tajā piedalījās arī zemūdenes komandiera Pāvela Kuzmina dēls un mazdēls. Pēc dievkalpojuma aizgājēju piemiņai ūdenī tika nolaists vainags un 40 neļķes, kas simbolizēja ŠČ-408 varonīgo ekipāžu.

112
Pēc temata
Vai ASV spēs atrast Krievijas jaunās zemūdenes?
Spāņu kuteris neļauj ASV zemūdenei piestāt Gibraltārā
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

17
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

17
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

21
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

21
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs

Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc

0
(atjaunots 11:16 24.10.2020)
KF prezidents Vladimirs Putins īpaši uzsvēra, ka nepievērš uzmanību Rietumu agresīvajiem izlēcieniem pret viņu.

Uzstāšanās laikā diskusiju kluba "Valdai" sēdē KF prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka ne pirmo reizi saskaras ar agresīviem izlēcieniem pret viņiem no Rietumu puses, tādēļ jau sen nepievērš tiem uzmanību. Krievijas līderis atzīmēja, ka uzbrukumi pret viņu sākās jau 2000. gadu sākumā, kad norisinājās karš pret terorismu un bandītismu Kaukāzā, un tieši tad viņš iemācījās izturēties pret tiem mierīgi.

Tāpat Putins izteicās par izmaiņu Konstitūcijā tematu un atzīmēja, ka visi grozījumi ir vērsti nevis uz to, lai dotu iespēju tikt pārvēlētam esošajam valsts vadītājam jaunos termiņos, bet lai nostiprinātu Krievijas suverenitāti ilgtermiņa perspektīvā.

0
Tagi:
Vladimirs Putins