Zemūdens. Foto no arhīva

Pie Igaunijas krastiem atrasta padomju zemūdene

109
(atjaunots 08:42 12.05.2016)
Krievu daiveri pie Igaunijas krastiem atraduši padomju zemūdeni ŠČ-408, kas 1943. gada maijā gāja bojā nevienlīdzīgā cīņā ar vācu kuģiem un par savu varoņdarbu tika nodēvēta par "Zemūdens varjagu".

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Līdz pat šim laikam padomju zemūdenes bojāejas rajons bija noteikts tikai aptuveni. Maija sākumā krievu speciālistu komanda kopā ar kolēģiem no Somijas organizēja meklējumus, kuru rezultātā izdevās atrast 72 metrus dziļumā guļošo zemūdenes korpusu un identificēt to, informēja projekta "Pateicībā Lielās Uzvaras kuģiem – 2016" vadītājs Konstantins Bogdanovs, vēsta Sputnik Igaunija.

Ekspedīcijas rezultātā izdevās noteikt, ka tieši šī zemūdene iesaistījās kaujā pie Igaunijas krastiem un nogrima dzilēs ar paceltu karogu – par to viņa tika iedēvēta par "Zemūdens varjagu", piebilda Konstantins Bogdanovs.

Viņš uzsvēra, ka visi kara arhīvos atrastie fakti par zemūdenes bojāeju ir apstiprinājušies – zemūdenes lūkas bija aizdrīvētas, un korpusā bija skaidri saskatāmas fašistu kuģu apšaudes pēdas. Abi 45 mm lielgabali pagriezti pret kreiso bortu un atradās kaujas pozīcijā. Uz klāja – kastes ar lādiņiem un automāts PPŠ, kas, iespējams piederēja zemūdenes komandierim Pāvelam Kuzminam. Saskaņā ar nolikumu nakts cīņas laikā viņam bija jāatrodas uz tiltiņa.

Zemūdenes pacelšana pašlaik nav iespējama, paskaidroja ekspedīcijas vadītājs: "Atbilstoši Igaunijas likumdošanai mums neatļāva ne tikai piestiprināt pie zemūdenes memoriālo plāksnīti, bet pat pieskarties tai."

Tagad projekta "Pateicībā Lielās Uzvaras kuģiem – 2016" dalībniekus gaida cits uzdevums – zemūdenes 3D muzeja izveide. Muzejs tiks izveidots Sanktpēterburgas 539. vidusskolā, kas atrodas Kuzmina ielā (tā nosaukta par godu "Zemūdens varjaga" komandierim Pāvelam Kuzminam). Projekta dalībnieki vēlas arī nosūtīt Igaunijas valdībai oficiālu lūgumu ļaut piestiprināt pie zemūdenes korpusa memoriālo plāksni ar ekipāžas sarakstu.

Nevienlīdzīgā kauja

Dodoties savā pirmajā kaujas braucienā, padomju zemūdene ŠČ-408 pārvarēja Goglandes mīnu lauku, taču 1943. gada 21.-22. maijā to atrada vācu lidmašīna, un ienaidnieka kuģi uzsāka vajāšanu. Naktī uz 22. maiju, kad izsīka zemūdenes elektroenerģijas un gaisa rezerves, tā bija spiesta iznirt. Virs ūdens zemūdenei uzbruka vācu kuģi, un sākās nevienlīdzīga artilērijas apšaude. ŠČ-408 nosūtīja radiogrammu ar saucienu pēc palīdzības un no jauna ienira, taču padomju lidmašīnām neizdevās nokļūt cīņas vietā.

Divas dienas ŠČ-408 ekipāža cīnījās par savām dzīvībām, cenšoties salabot sabojātos mehānismus, laikā kad vācu un somu kuģi tai nepārtraukti uzbruka ar dziļumbumbām. 25. maijā zemūdene apklusa. Līdz ar to gāja bojā arī visi ekipāžas locekļi – 40 cilvēki.

3. maijā zemūdenes bojāejas vietā notika memoriālā akcija. Tajā piedalījās arī zemūdenes komandiera Pāvela Kuzmina dēls un mazdēls. Pēc dievkalpojuma aizgājēju piemiņai ūdenī tika nolaists vainags un 40 neļķes, kas simbolizēja ŠČ-408 varonīgo ekipāžu.

109
Pēc temata
Vai ASV spēs atrast Krievijas jaunās zemūdenes?
Spāņu kuteris neļauj ASV zemūdenei piestāt Gibraltārā
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

15
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

15
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

17
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

17
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Krievijā 2018

Liels skaits ārvalstnieku joprojām nav pametuši Krieviju pēc 2018. gada čempionāta

0
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav atgriezušies mājās.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav pametuši Krievijas teritoriju pēc pasaules čempionāta futbolā, informēja valsts ārlietu ministra vietnieks Jevgēņijs Ivanovs.

"Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, Krieviju vēl joprojām nav pametuši vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri iebrauca valstī 2018. gadā bez vīzām, ar pasaules čempionāta futbolā līdzjutēju pasēm. Patlaban faktiski viņi ir nelegālie migranti," Ivanova teikto citēja RIA Novosti.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstu novērtēja mundiāles organizatoru darbu – tās skatītāji Krievijā jutušies drošībā, un ne Krievijas iedzīvotāji, ne ārvalstu līdzjutēji nav saskārušies ar pārliekiem ierobežojumiem. "Cilvēki, kuri ieradās mūsu valstī varēja mierīgi un komfortabli pārvietoties starp pilsētām un pa visu valsti, noskatīties iemīļoto komandu spēles stadionos un fanu zonās," — atgādināja Putins un piebilda, ka organizētie drošības pasākumi neērtības nav sagādājuši.

Pasaules čempionāts Krievijā ilga no 2018. gada 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Kaļiņingradā, Kazaņā, Ņižņij Novgorodā, Rostovā pie Donas, Samarā, Saranskā, Sočos un Volgogradā. Fināls notika svētdien "Lužņiki" stadionā Maskavā.  

0
Tagi:
Krievija
Pēc temata
Franču līdzjutēji pārsteigti: krievi ir "normāli cilvēki!"
Latvija plāno saņemt no PČ hokejā 2021 ne mazāk par sešiem miljoniem eiro
PČ 2021 laikā Rīga cer pieņemt vismaz 75 tūkstošus līdzjutēju