Tirgus

Polija var novest postā Baltijas valstu pārtikas tirgu

189
(atjaunots 13:10 10.04.2016)
Latvijas iedzīvotāji labprātāk brauc pēc produktiem uz Poliju, kur iespējams ietaupīt aptuveni 30% līdzekļu, taču ražotājiem draud izputēšana.

RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Lētie poļu produkti var negatīvi iespaidot Latvijas un Lietuvas pārtikas produktu tirgu. Sankciju rezultātā cietušajām Latvijas piensaimniecībām ir grūti konkurēt ar Poliju.

Eurostat dati liecina, ka Polijā ir vislētākie produkti Eiropas Savienībā, 2014. gadā produktu cenas Polijā sastādīja 61% no kopējā Eiropas valstu līmeņa. Lietuvā šis rādītājs sasniedza 78%, Latvijā — 87%. Arī citiem Polijas kaimiņiem nākas grūti izturēt konkurenci: Čehija — 81%, Slovākija — 88%, Vācija — 109%. Arī apģērbu cenu starpība ir vērā ņemama: Polijā tā sastāda 84% no vidējā līmeņa, Lietuvā — 99%, Latvijā — 101%. Sadzīves tehnikas jomā atšķirība ir mazāka: Polijā cenas veido 85% no ES līmeņa, Latvijā un Lietuvā — 99%.

Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Polija vēl līdz šim nav pievienojusies eirozonai, un diezin vai tas notiks līdz 2019. gadam. Poļu zlota kurss attiecībā pret eiro krītas, un tam līdzi – poļu produktu cenas. Starp citu, laikā, kad Latvija gatavojās pievienoties eirozonai, valsts atteicās mainīt nacionālās valūtas kursu, lai arī tas notika krīzes augstājā punktā. Rezultātā cenas kāpa augšup, bet algas samazinājās.

Jāpiebilst, ka pievienotās vērtības nodoklis pārtikas produktiem Polijā ir samazināts līdz 5%, bet Latvijā un Lietuvā tas sastāda 21%. Pagājušā gada februārī Saeima noraidīja ierosinājumu samazināt nodokļa likmi pārtikas produktiem līdz 12%. Savulaik sabiedriskās iniciatīvas portālā atskanēja ideja samazināt PVN likmi līdz 5% veselīgiem pārtikas produktiem, bet kaitīgiem un dzīvībai bīstamiem produktiem – pacelt līdz 31%, taču īpašu entuziasmu šī ideja nesastapa. Pašlaik ar ierosinājumu samazināt PVN pārtikas produktiem Lietuvā klajā nākusi valdošā Darba partija.

Līdz ar to ir saprotams, kāpēc Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji dodas iepirkšanās tūrēs pēc produktiem,
stāsta krievu valodā raidošā BBC. Uzņēmīgie lietuvieši pat organizē ceļojumus personīgajos mikroautobusos. Latvieši biežāk braukā uz Belostoku pēc apģērba un sadzīves precēm, taču pa ceļam nesmādē arī pārtikas produktus. Ņemot vērā brauciena cenu, ekonomija sastāda 10-30%. Lietuvas Seima deputāts Kestuts Dauksis (Darba partija) aplēsis, ka ik ceturksni no Lietuvas uz Poliju tiek izvesti aptuveni 80 miljoni eiro.

Pircēji, protams, priecājas, taču ražotāji pamazām tuvojas izputēšanai. Latvijas Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe jau informēja par to, ka Latvijā noticis piensaimniecību bankrota vilnis un turpmāk situācija kļūs vēl ļaunāka. Dažas saimniecības pārdod pienu par cenām, kas nesasniedz tā pašizmaksu, piemēram saimniecības, kam veidojas augsti ražošanas izdevumi vai  nav savu kooperatīvu. Sankciju apstākļos izdzīvot ir ļoti grūti, un nu vēl Polija sākusi karu par vietējiem patērētājiem.

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzskata, ka bez valdības palīdzības Latvijas saimniecības krīzi nepārdzīvos. Viņa norādīja, ka saimniecības, kas izbeidz savu darbību, pārdod dzīvniekus uz Poliju, tātad turp aiziet gan ražotnes, gan arī darba vietas. Lietuvā situācija ir līdzīga – vietējie fermeri jau ir gatavi iziet ielās un protestēt.

Vienīgais, uz ko var cerēt ražotāji, ir imidžs – Latvijas iedzīvotāji neuzskata lētos poļu produktus par kvalitatīviem, pastāstīja Ingūna Gulbe.

189
Pēc temata
Lauksaimnieki lūdz palīdzību ES
Dobeles dzirnavnieks arestēts, taču darbu turpinās
Likums par citādi domājošajiem apdraud pat sportistus un fermerus
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

35
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

35
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā

33
(atjaunots 12:08 09.08.2020)
Abas valstis saņem finanses no rietumiem Baltkrievijas "demokratizācijai", tāpēc tām nav izdevīgs vēlēšanu mierīgs iznākums šajā valstī, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā ar Polijas Ārlietu ministrijas vadītāju Jaceku Čaputoviču.

Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Ministri vienojās arī turpmāk vērīgi sekot stāvoklim kaimiņvalstī, koordinēt savas darbības un uzsvēra, ka koordinācija ES līmenī ir ļoti nozīmīga.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka Lietuva un Polija ir Rietumu ģeopolitisko interešu izplatītāji attiecībās ar Baltkrieviju.

"Gan Lietuva, gan Polija ir ieinteresētas, lai prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā beigtos ar konfliktu. Tās nav ieinteresētas mierīgā vēlēšanu noslēgumā, jo abas šīs valstis gadu desmitiem ir Rietumu, Eiropas ietekmes izplatītāji Baltkrievijā un visiem spēkiem mudina šo valsti uz ģeopolitisko orientāciju pret Rietumiem. Pārsvarā – ar krāsaino revolūciju metodēm," teica analītiķis.

Pēc Nosoviča domām, Polija un Lietuva pievērsa uzmanību darbam ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, nevis ar eliti.

"Tās gadiem ilgi strādāja pie jauna politiskā projekta Baltkrievijas aspektā, finansēja baltkrievu opozīciju, radīja plašsaziņas līdzekļus, mediju ruporus. Visiem šiem projektiem Lietuva un Polija saņem naudu no Rietumiem. Jāsaprot, ka tām nav pietiekamu līdzekļu visas šīs infrastruktūras nodrošināšanai. Tāpēc zināma attiecību uzlabošanās, kas pēdējos gados bija vērojama Baltkrievijas un Rietumu starpā, Baltijas valstīm ir kategoriski neizdevīga, jo tā atņems viņām naudas tranšus, kas ilgus gadus gāja šīm valstīm Baltkrievijas demokratizācijai," atzīmēja analītiķis.

Nosovičs atgādināja, ka pēdējos gados Lietuva pat pretojās Rietumiem Baltkrievijas jautājumā. "Laikā, kad ASV un Eiropas Savienībai attiecības ar Minsku pakāpeniski uzlabojās, Lietuva sāka asus soļus Baltkrievijas AES jautājumā," atgādināja ekonomists.

33
Tagi:
Baltkrievija, Polija, Lietuva
VID ēka, foto no arhīva

Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: Latvijā mainīsies nodokļi

0
(atjaunots 15:08 11.08.2020)
Runas par nodokļu celšanu Latvijā nav, reformas būtība ir sloga pārdalīšanā, lai atrastu finansējumu veselības aprūpes nozarei, skolotāju algu celšanai un izpildītu Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni, paziņoja Kariņš.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Latvijas valdība nākamnedēļ plāno uzklausīt Finanšu ministrijas paziņojumu par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā, lai "kliedētu mītus" un sniegtu sabiedrībai pilnu informāciju, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš.

Pēc viņa sacītā, Finanšu ministrijas piedāvājums paredz obligāto sociālo maksājumu ieviešanu, lai rēķinātos ar sociālo palīdzību, piemēra, darba zaudēšanas gadījumā, varētu visi. Tai pat laikā standarta nodokļu režīmu nav plānots mainīt.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas – prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," citē Kariņu BNN.

Finanšu ministrijas izstrādātais paziņojums paredz pārdalīt daļu sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa par labu veselības aprūpes nozares finansējumam, nepaceļot nodokļu slogu nodarbinātajiem. Reformas mērķis ir savest kārtībā nodokļu sistēmu tā, lai tā būtu taisnīgāka, vienlaikus nodrošinot valdībai ienākumus no nodokļiem visu valsts sociālo programmu finansēšanai.

Attiecībā uz Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumiem par nekustāmā īpašuma nodokļa likmju izmaiņām Kariņš norādīja, ka nodokļu reformas kontekstā tas netika apspriests. "Es neatbalstīšu vienkāršu nodokļu celšanu, jo mērķis ir sakārtot sistēmu," paziņoja premjers. Kariņš atzīmēja, ka jaunās kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas stāšanās spēkā gadījumā maksājumi par nekustamā īpašuma nodokli daudziem var palielināties vairākas reizes, un jārosina diskusija par nodokļa likmju samazināšanas nepieciešamību, lai nepaaugstinātu nodokļu maksājumu slogu.

Valdībai jāpieņem Finanšu ministrijas informatīvais paziņojus, lai izslēgtu "spekulāciju un cilvēku iebiedēšanas" varbūtību, uzsvēra Kariņš, atzīstot, ka sabiedrībā trūkst dziļākas izpratnes par to, par ko diskutē valdība.

Kariņš uzsvēra, ka JKP piedāvājums palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro samazinās naudas apjomu valsts budžetā.

"To tagad vērtējam. Nav runas par to, ka samazināsim neapliekamo minimumu. Es esmu par to, ka mēs to palielinātu, bet ir jārēķina, par cik mēs varam atļauties to palielināt, neatņemot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām," teic valdības vadītājs.

0
Tagi:
budžets, Latvija, nodokļi, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu