Karavīri Lāčplēša dienas parādē. Foto no arhīva

National Interest: Baltijas militārās ambīcijas dārgi izmaksās ASV

307
(atjaunots 16:21 11.03.2016)
ASV ir alternatīvi Krievijas savaldīšanas paņēmieni Baltijas valstīs, raksta amerikāņu preses izdevums. Tie neprasa tik lielus izdevumus kā karaspēka dislokācija, taču ir efektīvāki.

RĪGA, 11 marts — Sputnik. Baltijas valstu vēlme paplašināt NATO, it īpaši ASV militāro klātbūtni var dārgi izmaksāt aizokeāna sabiedrotajiem. Šadu viedokli Nacionālo interešu centra (nevalstiska politiska organizācija ASV) līdzstrādnieks Aleksandrs Kirss  paudis žurnāla The National Interest publicētajā rakstā.

Pēc Krimas pievienošanās Krievijai Igaunija, Latvija un Lietuva secinājušas, ka ir viegli ievainojamas Krievijas agresijas gadījumā. Pēc tam ASV un citas NATO valstis uzsāka pasākumus, kuru mērķis ir hipotētisko Krievijas militāro akciju aizturēšana. Augstāko vilni šie pasākumi sita, kad tika pieņemts lēmums izvietot Baltijas valstīs un citās Austrumeiropas valstīs karaspēku, ieskaitot amerikāņu vienības. Varasvīri Baltijas valstīs mazliet nomierinājās, taču joprojām prasa jaunus spēkus un līdzekļus.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs februāra beigās, atrodoties vizītē Vašingtonā, atzīmēja, ka Latvija vēlas tuvākajā laikā palielināt PGA potenciālu, pirms parādīsies NATO karaspēks. Viņš centās saņemt garantijas par to, ka karaspēka vienības Baltijas valstīs uzturēsies "tik ilgi, cik nepieciešams".

Aleksandrs Kirss uzskata, ka ASV ir nopietni jāapsver lēmums par karaspēka dislokāciju, kas prasa ievērojamus izdevumus un, iespējams, var provocēt valsts iesaistīšanos konfliktā, no kura tā varētu izvairīties. Analītiķis atzīmē, ka strīdus ASV izraisījušas debates par citiem, ekonomiski izdevīgākiem paņēmieniem, lai arī politiskā elite neapšauba Baltijas militārā spēka palielināšanas un amerikāņu karaspēku dislokācijas nozīmi. Strīdu pamatā ir šāda varianta nepieciešamības analīze.

Krieviju iebrukums Baltijas valstīs neinteresē

Izdevums norāda, ka pierādījumi par Krievijas nodomiem iebrukt Baltijā ir niecīgi. Šādi pasākumi neatrodas Maskavas stratēģisko interešu lokā – informācija par to ir publicēta ne vienu reizi vien. Krievijas acīs salīdzinājumā, piemēram, ar Ukrainu Baltijas valstu stratēģiskā nozīme ir daudz mazāka.

Vēl vairāk, ir ļoti grūti okupēt naidīgi noskaņotu valsti, un Baltijas valstis jau kopš seniem laikiem ir pretojušās okupācijai.

Tiesa, šie secinājumi nesniedz atbildi uz jautājumu par to, ko iesākt ASV. Analītiķi uzskata, ka iespējams izvēlēties pasākumus Krievijas apturēšanai, kas nestu vērā ņemamus rezultātus, taču izmaksātu mazāk nekā liela sauszemes grupējuma dislokācija.

Asimetriska aizturēšana

Reģionā nav jācīnās ar krievu militāro pārspēku. Tā vietā būtu jāizmanto asimetriskie aizturēšanas līdzekļi, kas vājinās draudus no Krievijas puses. Lai arī amerikāņu kodolieroču potenciāls, šķiet, ir visiedarbībākais iebiedēšanas elements, ir arī citi, ne tik ekstremāli varianti, ieskaitot kiberspiegošanu un kiberuzbrukumus, slepenas akcijas un diplomātiskie pasākumi.

Vēl lielāka Baltijas valstu aizsardzība

Igaunija bija pirmā valsts Baltijā, kas 2013. gadā palielināja militārām vajadzībām atvēlētos izdevumus un sasniedza NATO ieteikto rādītāju 2% apmērā no IKP. Arī Latvija un Lietuva palielina aizsardzībai paredzētos izdevumus. Pagaidām to apjoms nav pietiekams, jo izdevumi nepieciešami bruņoto spēku izveidei, kas varētu nodarīt būtiskus zaudējumus agresoram, taču arī tas ir solis pareizā virzienā.

Iespējams, Baltijas valstu līderi nevēlēsies lielākajās pilsētās izvērst partizānu karu, ja saskarsies ar Krievijas armijas iebrukumu. Taču armijas apmācība un informācija par partizānu kara principiem arī varētu kļūt par efektīvu aizkavējošo faktoru, norādīts rakstā.

Tā kā Igaunija ir ieņēmusi līdera pozīcijas no NATO kibernētisko iespēju paplašinašanas viedokļa, varam apgalvot, ka Baltijas valstīm ir lielākas iespējas nekā ASV, lai nodrošinātu asimetrisku pretošanos Krievijai ar šādiem paņēmieniem.

Nostiprināt reģionālās alianses

Agrākās reģionālās militārās alianses, piemēram, mazā Antante ir paradījušas, cik tās ir bezpalīdzīgas lielvalstu agresijas gadījumā, taču tās varētu būt efektīvākas, ja tiktu izmantotas kombinācijā ar asimetriskās aizturēšanas spēkiem un līdzekļiem, atzīmē NI.

Aleksandrs Kirss pieļauj, ka amerikāņu vadība ir izskatījusi alternatīvos pasākumus, pirms tika pieņemts lēmums par armijas nosūtīšanu, taču nolēmusi, ka tie nebūs pietiekami efektīvi.

Publiskajās debatēs tas nebija manāms. Šķiet, tādi argumenti tika atmesti malā bez ilgas spriedelēšanas.
NATO samita priekšvakarā būtu svarīgi kļūmi labot, pirms Savienotās Valstis iztērēs vēl vairāk naudas un nosūtīs armijas vienības saskaņā ar kļūmīgo aizturēšanas politiku, uzskata analītiķis.

Jauni plāni

Jāpiebilst, ka ASV militārā resora 2017. gada budžeta projektā saskatāmi vērienīgi plāni, kas saistīti ar kodolieroču arsenāla modernizāciju Eiropā. Runa ir par aviācijas atombumbu B61-12. Tā ir bumbas B61 modifikācija, kas tiek ražota kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem. Modernizēto ieroču ražošanai jāsākas 2020. gadā.

Krievija izvelēsies adekvātu atbildi

"Parasti militārajā jomā jebkura darbība kļūst par pretdarbības cēloni. Esmu pārliecināts, ka Krievija adekvāti reaģēs uz amerikāņu jauno aviobumbu parādīšanos. Nosakot atbildes parametrus, rūpīgi ņemsim  vērā visus apstākļus," – piezīmējis Uļjanovs.

Šāda rīcība liks Krievijai atbilstoši reaģēt, paziņojis Krievijas Ārlietu ministrijas departamenta direktors Mihails Uļjanovs.

Maskava ne vienu reizi vien ir norādījusi, ka Krievija vēlas pastiprināt kodolieroču neizplatīšanas režīmu – starptautiskās drošības sistēmas pamata elementu. Līgums par kodolieroču neizplatīšanu stājies spēkā 1970. gadā.

Latvijas NBS bruņotā tehnika
© Sputnik / Ekaterina Starova
Latvijas NBS bruņotā tehnika

 

307
Pēc temata
Vai Latvijā atgriezīsies obligātais karadienests
Eksperts: omulīgajās Baltijas pilsētiņās zūd NATO kareivju disciplīna
Kara iebiedētie
Medvedevs brīdina par aukstā kara briesmām
Jaceks Čaputovičs

Baltijas valstis nav pārliecinājušas Poliju savas robežas neatvērs

11
(atjaunots 09:11 03.06.2020)
Polija ir gatava izvērtēt iespēju atvērt robežas ar Baltijas valstīm, taču tikai pēc dažām nedēļām – patlaban valstij ir citas prioritātes.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri nav panākuši no Polijas kolēģa solījumu tuvākajā laikā atvērt valsts robežas Baltijas valstu iedzīvotājiem, vēsta EER.

Vakar Edgars Rinkēvičs, Lins Linkēvičs, Urmass Reinsalu un Jaceks Čaputovičs pirmo reizi pēc vairākiem mēnešiem tikušies personīgi, ne video konferencē. Rinkēvičs savā lapā Twitter publicēja fotogrāfijas no "Baltijas kvarteta" pasteigas pa Tallinu – bez maskām un ievērojot divu metru distlanci.

​Kopīgais paziņojums par tikšanās rezultātiem publicēts Latvijas ĀM vietnē. Ministri apsprieda eirofondu palīdzību valstīm, kas cietušas Covid-19 rezultātā, "Triju jūru iniciatīvu", "Austrumu partnerību" un atslēgšanos no BRELL.

Tomēr savu galveno mērķi – panākt Polijas robežu atvēršanu – Baltijas valstu pārstāvji nav panākuši.

"Poliju tas (Baltijas valstu robežu savstarppēja atvēršana – red.) iedvesmo, taču mums ir citāda problēmu skala," Čaputovičs konstatēja preses konferencē.

Tallinā
© Sputnik / Вадим Анцупов

Viņš pievērsa klātesošo uzmanību situācijai kaimiņos – Vācijā un Čehijā. To robežas ik dienas šķērso desmitiem tūkstošu cilvēku. Politiķis norādīja, ka koronavīrusa izplatībkas līmenis Vācijā ir manāmi augstāks nekā Polijā, lai arī Polija ir atļāvusi darba migrāciju ES pilsoņiem.

Komentējot Polijas robežu iespējamo atvēršanu tūristiem, Čaputiovičs paskaidroja, ka tādu lēmumu varētu pieņemt vairāku nedēļu laikā.

"Ceru, ka tuvāko nedēļu laikā būs iespējams atcelt ierobežojumus tūristiem," viņs teica.

Bez tam Rinkēvičs preses konferencē pastāstīja, ka Latvija nolēmusi ieguldīt 20 miljonus eiro kopīgajā investīciju fondā "Triju jūru iniciatīvas" ietvaros. Iepriekš līdzīgu lēmumu pieņēma Igaunija. Reinsalu pastāstīja, ka šīs iemaksas ir svarīgas, lai panāktu, ka fonds saņems ASV apsolīto miljardu dolāru.

11
Tagi:
pandēmija, Polija, Baltija
Pēc temata
Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta
Nosovičs paskaidroja, kāpēc Baltija steidzina Poliju un Somiju pavērt robežas
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Tallinā

Poliju vēlas pievienot "Baltijas burbulim"

41
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Polijas ārlietu ministru centīsies pierunāt atvērt robežas Baltijas valstu iedzīvotājiem un izveidot vienotu tūrisma zonu.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Šodien Baltijas valstu ĀM vadītāji pārrunās Tallinā centīsies pierunāt Poliju atvērt robežas, raksta EER.

Baltijas valstu ārlietu ministri atjaunojuši tikšanās klātienē – Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs publicēja Twitter fotogrāfijas no Igaunijas galvaspilsētas, kur notiks savstarpēja robežu atvēršanas apspriede kopā ar Polijas ĀM vadītāju Jaceku Čaputoviču.

​Iepriekš Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis piedāvāja Polijai pievienoties Baltijas valstīm, kuras atvērušas iekšējās robežas, un izveidot vienotu tūrisma zonu.

Šo piedāvājumu atbalsta arī Igaunijā.

"Protams, tā kā Igaunija, Latvija un Lietuva nolēmušas piešķirt bez karantīnas iebraukšanu Polijas iedzīvotājiem, tad, pašsaprotami, būtu pozitīvi, ja Polija atbildētu ar tādu pašu lēmumu," pirms pārrunām sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Tāpat ministrs pauda cerību, ka Somija drīzumā atvērs robežu tūristiem no Igaunijas, jo somu tūristiem Igaunijas robeža ir atvērta.

"Esam ieinteresēti, lai Somija atceļ šos ierobežojumus. Pēc maniem aprēķiniem, šobrīd nav objektīvu iemeslu, kuru dēļ Somija nevarētu pieņemt tādu pašu lēmumu, kādu Igaunija pieņēmusi attiecībā uz Somiju," piebilda Reinsalu.

Pagaidām ES nolemts, ka Šengenas zonas ārējās robežas paliks slēgtas līdz 15. jūnijam, taču šonedēļ Rinkēvičs paziņoja, ka vēl pirms šī datuma liela daļa Eiropas var kļūt par "brīvu ceļošanai".

Pēc Reinsalu domām, 15. jūnijā var notikt masveida Šengenas zonas iekšējo robežu atvēršana.

"Protams, atsevišķas valstis var saglabāt noteiktus izņēmumus, taču zināms solis uz priekšu tiks sperts. Pats grūtākais jautājums – kas būs ar Šengenas ārējām robežām. Mums šeit arī ir skaidra perspektīva, jo aiz mūsu robežas atrodas viens no vīrusa epicentriem izaugsmes fāzē, ja paskatās uz Baltkrieviju vai Krieviju," sacīja Igaunijas ārpolitikas iestādes vadītājs.

41
Tagi:
tūrisms, Baltija
Pēc temata
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem
Tūrisma glābšanai Latvijā ir nepieciešamas oriģinālas idejas
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
 Vilis Krištopāns

Krištopāns: valdība slīcina ekonomiku, valsts nākotne medīt zaķus

0
(atjaunots 16:52 03.06.2020)
Visgudrākā politika būtu panākt, lai Latvijā ierastos bagātnieki, taču valdība plānveidīgi iznīcina valstij izdevīgo uzturēšanās atļauju programmu.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – 48% atbalstīja termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu apmaiņā pret investīcijām, 32% respondentu to uzskata par nevajadzīgu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš iepriekš paziņoja, ka programma vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.

Cilvēkiem Latvijā patlaban nav laika pārdomām par uzturēšanās atļauju programmu, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja valsts bijušais Ministru prezidents Vilis Krištopāns.

"Vienkāršo cilvēku patlaban nodarbina jautājums, kā nepalikt bez darba un par ko nopirkt maizi – kādas tur uzturēšanās atļaujas! Sabiedriskais viedoklis rāda, ka 90% cilvēku tas ir absolūti vienaldzīgi. Un vēl ir cilvēki, kuri saka – nē, mēs nevienu šurp nekādā gadījumā nelaidīsim. Tā ir tuvredzīga un stulba domāšana," uzsvēra Krištopāns.

Diemžēl tikai retais saprot, ka nav liela muiža – piespiest pusmiljonu nabagu aizbraukt, atzīmēja ekspremjers.

"Pati gudrākā politika ir panākt, lai Latvijā ierastos bagātie. Tā ir uzturēšanās atļauju programmas būtība, un to ierobežo līdz ar tranzītu un dzelzceļu. Tad jau slēgsim ciet visu ekonomiku un dzīvosim kā agrāk – medīsim mežā zaķus. Diemžēl šī valstij izdevīgā programma jau ir iznīcināta, un tas ir muļķīgi. Virkne valstu cenšas piesaistīt bagātos, bet Latvijā visi pret to iebilst," konstatēja Krištopāns.

Statistika liezina, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļaujas pret investīcijām Latvijā saņēma 19 121 cilvēks. Kopējie ieguldījumi Latvijas ekonomikā, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujām, šajā periodā sastādījuši 1,5 miljardus eiro.

Martā Kariņš uzdeva vadībai sagatavot ierosinājumus ar mērķi pieņemt stingrākus uzturēšanās atļauju programmas noteikumus. Plānots, ka nekustamā īpašuma vērtība, kas tiek iegādāts termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, tiks palielināta divkārt – līdz 500 tūkstošiem eiro.

Криштопанс: власти топят экономику, будущее - ловить зайцев в лесу
0
Pēc temata
Jurkāns: politiķi "apcērt" Latvijas iedzīvotājus kā okupētu cilti
Krištopāns: Latvijas varasvīri nedraudzējas ar galvu, ja neuzskata tranzītu par prioritāti
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Krištopāns: visas valstis bagātos cenšas piesaistīt, tikai Latvija dara pretēji